Jo labākas iedzīvotāju zināšanas par ekonomiku, jo lielāka izpratne par to, kā palielināt ienākumus, jo lielāka iespēja, ka iedzīvotāji un valsts kļūs turīgāki. Latvijas Banka valsts simtgadē uzsāk izglītojošo programmu “No sprīdīšiem par saimniekiem”, kuras mērķis ir uzlabot ikviena indivīda, kā arī sabiedrības kopumā izpratni par personīgo finanšu prasmīgu pārvaldīšanu un likumsakarībām, kas ietekmē tautsaimniecības un ienākumu kāpumu.
2017. gada novembrī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” veiktais pētījums liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata ekonomikas zināšanas par nepieciešamām, tai pašā laikā norādot, ka zināšanu un trūkst un pat gadījumos, kad tās ir, rīcība ne vienmēr atbilst vēlamajam modelim.
Divas trešdaļas (66%) aptaujāto uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji būtu vairāk jāizglīto par finanšu jautājumiem. Biežāk minētās situācijas, kurās noderētu vairāk zināšanu par ekonomiku, ir sava budžeta plānošana, sākot uzņēmējdarbību, kā arī aizņemoties naudu. Raksturojot Latvijas iedzīvotāju rīcību ar savām finansēm, 43% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka lielākā daļa iedzīvotāju rīkojas spontāni un neapdomīgi ar savu naudu, neplāno ilgtermiņā.
Zināšanu vairošanai Latvijas Banka valsts simtgadē turpinās (un iesāks) vairākas paliekošas lietas:
• Jaunajam kompetenču modelim palīdzēsim izveidot jaunu ekonomikas mācību līdzekli skolām. Kopš 1998. gada, kad ar Latvijas Bankas līdzdalību iznāca pirmā ekonomikas mācību grāmata Latvijas skolām, pagājuši 20 gadi, un tagad laiks kam jaunam.
• Visos Latvijas reģionos klātienē ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem, studentiem diskutēsim par to, kas ir turības atslēga, kā ražot ko vērtīgāku, pasaulei dārgāk pārdodamu.
• Atjaunots zināšanu centrs “Naudas pasaule”, kuru mācību darbā īpaši iecienījuši skolēni un studenti.
• Aizsākam programmu “No sprīdīšiem par saimniekiem”, kas domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā.
“Viens no neatliekamiem Latvijas mērķiem ir turīgi cilvēki un turīga valsts,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. “Turību nevar nodrukāt – arī tagad, kad procentu likmes ir tuvu nullei un Latvijas Banka ir izdarījusi visu, lai bankām būtu, ko kreditēt un augtu ekonomika un ienākumi.”
Sprīdīša tēls programmai izvēlēts, jo šis pasaku tēls rāda, ka nekas nenāk tāpat vien un Sprīdīša lāpsta reizē ir atgādinājums, ka īsta turība atrokama vien tam, kas izglītojies.
Programma “No sprīdīšiem par saimniekiem” domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā. Formulētas 10 patiesības, kuras jāzina ikvienam:
• Katrai naudai sava vērtība – nevis naudas daudzums, bet tās pirktspēja nosaka tās vērtību;
• Jāstrādā gudri – jo augstāks darba ražīgums, jo vairāk nopelna cilvēks un valsts;
• Viegli aizņemties, grūtāk atdot – aizņemoties jāvērtē spēja atdot gan aizņēmumu, gan procentus;
• Ko sēsi, to pļausi – naudas cenu nosaka risks, bet riska mēraukla ir aizņēmēja atbildīgums;
• Septiņreiz nomēri – pirms rīkoties ar naudu, jāuzklausa padomi un kritiski tie jāizvērtē;
• Nedzīvo vienai dienai – saimnieciska domāšana ir īstermiņa vēlmju samērošana ar ilgtermiņa iespējām;
• Kal ragavas vasarā – tautsaimniecības attīstība ir cikliska, sliktajiem laikiem jāgatavojas iepriekš;
• Pietaupi nebaltai dienai – katrā budžetā jāatvēl drošības riņķis neparedzētām situācijām;
• Ķēdē visi posmi svarīgi – ekonomikā visi ir savstarpēji saistīti, tāpēc naudas apritē nedrīkst būt pārrāvumi;
• Neseko pūlim – vienveida bara darbība ekonomikā rada burbuļus, kam lemts plīst.
Programmas atklāšanas pasākumā par katru no šīm patiesībām stāstīja kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks. Piemēram, inženieris, autosportists, “OSCar” automobiļu konstruktors Andris Dambis ar savu darbu elektrisko transportlīdzekļu izstrādē raksturoja patiesību “Neseko pūlim”. “Manuprāt, ļoti būtiska lieta ir, ka labi izdarīt vai izveidot kaut ko jaunu un pelnošu var tad, ja tu izdari vai izdomā kaut ko tādu, kas nav bijis. Ja tu atrodi kaut ko jaunu, derīgu, vieglu un atšķirīgu, tad tā ir viena no pozīcijām, kā tu vari būt labāks par citiem,” sacīja inženieris.
Raksturojot patiesību “Katrai naudai sava vērtība”, filozofe Maija Kūle akcentēja, ka naudas vērtību parāda, ko un cik daudz par to var iegādāties. “Katrs cilvēks, kas lieto naudu, grib, lai tā būtu stabila, lai tā būtu nopietni ņemama, lai par to maiņas procesā var iegūt tikpat daudz vai pat vēl labākas preces nekā iepriekš,” sacīja zinātniece.
10 ekonomikas patiesības , kuras jāzina ikvienam, atrodamas un tiks papildinātas ar cilvēku pieredzes stāstiem, testiem u.c. materiāliem Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības vietnē naudasskola.lv.